Pirmais pasākums Dramaturgu teātrī

Literatūra un Māksla -1989/6.maijs,5.lpp

1989_japanju_garazha.png, 54 kB

PDF ~277Kb

Mākslas dienu noslēgums vainagojas ar diennakti garu perfomance noslēpumainā, leģendu apvītā vietā (pašā Rīgas centrā) - ēkā, kurai drīzumā oficiāli jākļūst par jauno Dramaturgu teātri. Iesvētīšana notikusi ar diennnakti garu pasākumu, kurā sintezējās mūzika, teātris un tēlotāja māksla, radot nu jau neizdzēšamu mājas jaunās vēstures sākumu. Atkāpšanās ceļa vairs nav!

Māras Ķimeles audzēkņiem laiks 22. aprīlī līdz pusnaktij un svētdienā pagāja rotaļīgās telpas apguves studijās, iegūstot jaunu asociāciju pieredzi tieši tur - kailu akmens sienu ieskāvumā ap Sarmītes Māliņas, Oļega Tillberga un Sergeja Davidova askētisko instalāciju. Daži pusnakts mirkļi bija pieminēto trīs mākslinieku akcijas laiks. Tā bija negaidīti emocionāli un estētiski iedarbīga, pārāk skaista, lai to atstāstītu. Koks, rozes, kritiens, gaismu izšķīšana un atvadas ...

Diennakts laikā savas "zīmes" tur atstāja daudzi mākslinieki. Rītausmā Inese un Ivars Mailīši, svētdienas vidū - Miervaldis Polis. Nenogurdināmi bija Aigars Sparāns un Māris Steķis. Arī Valters Gramings no Rietumberlīnes, kurš atbraucis uz Rīgu aplūkot viņa personālizstādei paredzētās telpas, ar degsmi iejutās notikumu virpulī. Vācu makslinieks līdzās daudziem citiem visas nakts garuma otas triepieniem ar sarkanu krāsu izzīmēja vārdu "Грузия". Turpat blakus - Rūdolfa Pīpkalēja veidotās līdzības par telefona stabiem ar asiņainiem apsējiem, tieši pa tādiem, viņaprāt, plūst ziņas no Aizkaukāza.

Visa pasakuma iniciatore un organizētāja - Jura Boiko un Hardija Lediņa "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca". Tāpat, pateicoties Jurim Boiko, Rīgā ieradās pasaules līmeņa perfomance profesionāļi no Minhenes Kalle Lārs un Kolins Gilders un muzicēja, un uzstājās trīs vakarus pēc kārtas.

Ar diennakti pietiek, lai vēl neapdzīvotās mājas valgās sienas pagūtu iesūkt gan Austrumu (indiešu mūzikas ansambļa, Anatolija Popova vadībā), gan Rietumu, gan pašu zemes mūziku, pierast pie čukstiem un kliedzieniem, maigiem un rupjiem vārdiem, kurus te daudzi atnāca izteikt ne tikai kā savas mākslinieciskās pašizpausmes liecību, bet arī kā apstiprinājumu tam ,ka beidzot Rīgā ir vajadzīga pastāvīga vieta,kur radošai domai neeksistē cunftu dalījuma robežas. Vieta,kur tēlotājai mākslai, mūzikai un teātrim, brīvi plūstot un bagātinot citam citu, būtu jārada kvalitatīvs jauns, garlaicīgam akadēmismam alternatīvs mākslas pārdzīvojums.

Helēna Demakova
titl_grupas.png, 608B
px.png, 213B