Neskaties uz ceļuRīgas laiks –1999/maijs,48-49.lpp
PDF ~963Kb1984. gadā pirmoreiz Latvijas vēsturē tika pierakstīts kādas senas mistiskās tradīcijas daļēji nozaudētais rituālais teksts, kas ilgu laiku ticis pavairots un izplatīts dažādos veidos, taču tikai tagad – pēc piecpadsmit gadiem tas ir izdots vienkārša kompaktdiska formātā un kļuvis pieejams ikvienam. Zinot, ka rūpīgi aizšifrētās formulas var nonākt aizrautīgu iesācēju ļodzīgajās rokās, ir svarīgi jau tagad dot precīzu pirmās fāzes uzstādījumu vismaz tā zemākajā – līsioloģiskajā līmenī, pie tam vienlaikus papildinot to ar psihoanalītiskās, madhjamiskās, daoistiskās un peritanālās interpretācijas variantiem. Paredzot milzīgu intereses vilni un neatbildētu jautājumu plūsmu, mēs šajā gadījumā izmantojām daudzkārt pārbaudīto un pārliecinoši eleganto lietošanas pamācību metodi. Ņemiet vērā to, ka jūsu priekšā atrodas zināšanas, par kuru izcelsmi jautāt ir muļķīgi – tāpat kā par tibetiešu vai ēģiptiešu Mirušo grāmatām. Lai lietotu šo kompaktdisku, jums ir nepieciešams CD atskaņotājs, stereofoniskās austiņas, ērta, bet ne pārāk mīksta guļvieta un 42 minūtes pilnīga miera. Ieklausieties mūzikā – visu priekšā saka tā. Pirmā minūte un 14 sekundes tiek veltītas elpošanas ritma pakāpeniskai stabilizācijai. Tālākie psiholoģiskie vingrinājumi ir precīzi hronometrēti. Iesākumam atcerieties padomju laika smaržīgās ziepes Sarkanās magones un atkārtojiet miega, attīrīšanās un iekšējā ceļojuma formulu. (01:14 Sarkanās magones – ziepes – Kuncendorfs Ķīnā.) Nomierinieties, atslābiniet visas muskuļu grupas, sevišķu uzmanību pievērsiet balsenei, acu muskulatūrai un mazajām smadzenītēm (ja tās jums ir). (01:32 Aizveriet savas mutes, nesmejieties, neklepojiet, neskatieties uz ceļu, skatieties uz citu pusi, izliecieties, ka jūs šeit esat nejauši, pilnīgi nejauši, pieliecieties, aizšņorējiet vēlreiz savas kurpes, neskatieties uz ceļu, skatieties citur!) Ievērojiet, ka šajā vienkāršajā vingrinājumā, kas paredzēts koncentrēšanās spēju paaugstināšanai, jau ir iekodēts garīgās augšupejas pamatprincips – noturēties uz Ceļa iespējams vienīgi tad, ja uz to neskatās. (02:16 Pa Ceļu iet Jūlijs, viņš iet viens, nelaimīgs.) Metode ir izstrādāta, balstoties uz konkrēta reģiona nacionālajām īpatnībām. Būdami izteikti individuālisti, latvieši neredz citu iespēju atbrīvoties no ciešanām, kā vien individuālu izglābšanu. Galvenais šķērslis šajā ceļā ir pārliecība par pasaules izzināmību. Viens no paņēmieniem, kā koncentrēties tālākajiem vingrinājumiem, ir uztveres procesa sadalīšana. (02:40 Redziet, kā sakustas lapas – pakāpeniski pēc kārtas. Tas ir vējš.) Uztvere kļūst ievērojami bagātāka, un jūs drīz vien sāksiet ievērot lietas , par kuru eksistenci agrāk nemaz nezinājāt. Jau pēc dažām nedēļām jūs sāksiet atrast reiz zudušus priekšmetus un priekšmetus, kurus nekad neesat zaudējuši. (03:20 Viņš ir kaut ko atradis uz Ceļa.) Šajā posmā ir svarīgi pilnībā attīrīt apziņu no iepriekš iegūtajiem uzslāņojumiem, pārvēršot to par tīru uztveri. Labs un pārbaudīts simbols šādam stāvoklim ir spogulis, kurā redzams tikai tas, kas notiek dotajā brīdī. Pretējā situācija ir salīdzināma ar galdu iedzēruša inteliģences pārstāvja dzīvoklī, uz kura krājas nevajadzīgi sīkumi, papīru un uzēstu olu čaumalas. (03:34 Viņš neatceras savu galdu, viņš neatceras, ko ir aizmirsis, viņš ir aizmirsis, ko neatceras.) Prāts, kas ir brīvs no atmiņu uzslāņojumiem, gūst iespēju kontrolēt afektus, ievērot tos un rezultātā – atbrīvoties no tiem. (04:10 Viņš atkal aizmirst aizvērt durvis. Pa kurām izskrien kaķis un nenāk atpakaļ.) Tagad atrodiet to, kas šajā situācijā vienīgais paliek nemainīgs. Tas gan ir tīri retorisks pamudinājums. Runa, protams, ir par teorētiski aplūkojamu substanci. (04:46 Par ko tu domā Jūlij? Vai par to, ka tava vasara jau pusē?) Ar līdzīgu refleksiju sākās arī Dantes Dievišķā komēdija. Meklēt vispār ir iespējams tikai pusceļā, taču jūsu uzdevums ir dziļāka sava Es analīze, lai arī cik banāli tas neizklausītos. (05:00 Augusts ..., kas līksmi ceļo apkārt pasaulei un tirgo karstu vīnu. Tur satiek meitenes un saprot visu to, kas tev ir nesaprotams.) Atrodiet un iezīmējiet savā apziņas kartē divus atskaites punktus – reālo Es un vēlamo jeb ideālo Es. (05:31 Tad tu uz brīdi kļūsti līksms un ceri, ka nu piepildīsies tas, tas viss, ko tu tik ļoti vēlies.) Psihoanalīzes praksē pieņemts uzskatīt, ka šī pretruna ir daudzu iekšēju problēmu cēlonis. Mēs pieņemsim, ka tā pati par sevi ir vienīgā iekšējā problēma, kuras cēloņus meklēt ir muļķīgi. (05:40 Tu Augustam tik daudz ko pārmet.) Nespēja realizēt augstāka līmeņa apziņas modeļus vienmēr var tikt uztverta tikai no zemākā redzes punkta. Savukārt ikvienā augstākajā apziņas līmenī (sākot no trešā) kļūst skaidrs, ka nekādu zemāko apziņas līmeņu nemaz nav. (07:04 Tu patiesībā pārmet Augustam to visu, ko pats tu vēlētos, bet nespēj paveikt.) Šīs pretrunas apzināšanās un pārvarēšana ir dotā rituāla pamatmērķis, kura sasniegšanai izmantojami vairāki paņēmieni. Viens no tiem – sen pārbaudīto alķīmisko formulu iemiesošana psihisko procesu vidē. (07:58 Karstvīna recepte) Otrs – iekšējā ceļojuma veikšana saskaņā ar tradicionālajām Šambalas kartēm. (13:15 Ķīniešu tirgoņi dodas uz Rietumiem, bet mums jāiet uz Dienvidiem.) Trešais – sūfiju ekstātisko deju prakse, kas pazīstama slēgtajās islāma skolās. (14:40 „Vai drīkst Jūs lūgt uz deju?”) Te gan jāpiebilst, ka vēlāk parādās vēl kāda, nedaudz atšķirīga metode. To 20. gadsimta sākumā izmantoja Gurdžijevs, liekot saviem skolniekiem dejot stingri regulētā kārtībā, tā arī nepaskaidrodams, kas jādara tālāk. (Sastājieties divās rindās, divās rindās, es saku!) Ceturtais – orģiastiskie auglības kulti Ziemeļu tautu kultūrā. (18:45 Hei, bundziniek, iesim peldēties...) Piektais – simboliskā straumes šķērsošana, kā to saprot Pradžņāpāramitas virziena budismā. Šajā gadījumā būtiska sastāvdaļa ir Sansāras un Nirvānas identitātes loģiskais pamatojums. (19:00 Vai tu vari pārpeldēt šim ezeram pāri, izkāpt otrā krastā, pamāt man ar roku un atgriezties šeit, un pateikt, ka nekur tu neesi bijis, ka tas kāds cits, kas bijis projām?) Sestais – klasisko Dzena koānu izmantošana. (19:34 Vai tu vari man pateikt, no kurienes nāk vējš, kad ir bezvējš?) Septītais- mācības nodošana tiešā ceļā no skolotāja. (22:25 Vīrs Jūlijam ir iedevis papīra strēmelīti.) Zīmīgi, ka šis paņēmiens ir saistīs ar sokrātiskās ironijas izmantošanu. (22:32 Viņš pasmaidīja un iedeva.) Astotais – meditācija topogrāfiskās mandalas formā. (22:58 Reizēm tu priecājies par zaļo egļu jaunaudzi tava meža ziemeļaustrumu kvartālā. Reizēm tu priecājies, izdzirdis lakstīgalu balsis tava meža ziemeļaustrumu kvartālā, utt.) Devītais – atklāsmes iegūšana, lietojot psihotropās iedarbības vielas. (28:30 Še dzer šo degvīnu, šo alu u vēl šito!) Un pēdējais – sapņu analīze Freida (vai pareizāk sakot – Junga) garā. (33:20 Fantasmagorija.) Mātes arhetips – meitene ar pienu. Nāve – veca, pelēka sieviņa. Kastrācijas komplekss – pazaudētie priežu čiekuri. Sīlis, kurš saka: ”Dkn, dkn, dkn”, protams – NKVD. Jūlija piedalīšanās mežsargu konkursā. Leduslāču un karstvīna binārā pretstatīšana. Un visbeidzot – secinājums, uz kuru ticis virzīts viss iepriekšējais darbs – „Jūlijs nevar būt Augusts”. Nevar. (Vai tiešām jūs noticējāt, ka var?) Pateicības: Bramaņiem Jurim Boiko un Hardijam Lediņam, druīdiem Ingūnai Černovai un Nilam Īlem, kā arī prezbiteram Ingum Baušķeniekam. Rudīte Šteinere |
SKAŅU IERAKSTI
FOTOGRĀFIJAS
PUBLIKĀCIJAS
VIDEO
|
